Vakara ziņa

Dzērves kliedziens

Ieelpota doma

Sārta debess

Pilsētas balss

Slepens ziņojums skan tuvi tāls

Spēj sadzirdēt tikai man zināms tēls

Dzērves kliedzienu sadzird ikviens

Dzejnieka rokrakstu saprot tik viens

Ceļš

Un ja šķirsies tie ceļi
Un ausīs vēl skanēs Tavi soļi
Tie meļi, pagātnes ceļi

Sapīsies vēju galotnēs
Paliks Tavā azotē
Atmiņu čuksti un pieskārieni izskan tālē

Ceļi pārtaps izgaistošā taciņā
Ilgu pilnā atmiņā
Tev meļi, mūsu pagātnes ceļi

Līdz pavasarim

...un tā tās aizlido,
ar vasaras rasas kristāliem,
raibiem piedzīvojumiem,
gaišām cerībām...
uz spārniem...

līdz pavasarim!

Svētdiena

Atgriežoties galvaspilsētā, gaidot savu 41.-mo.
Man ir kustība, man ir rosība
Cilvēki un atmiņas zelta pavedienā tīti
Man ir smaidi, silti apskāvieni un atklātība
Dzidra stikla tīra
Man ir laime, puķzirnīšu smarža
Nevienam neatņemta un neprasīta
Bet varbūt tā ir īsta, neviena nepamanīta
...

Kas?
Lai šoreiz paliek mīkla.
Mana Rīga.

Cena

 

Bērza lapas manā plaukstā salst,
Ielu laternas aiz muguras skumst
Cilvēks pēc cilvēka mirst
Bet Tu tikai stāvi un noraugies
Sak' , cik no tā ir īsts?


Vēl nesen bērzs uz debesīm plauka,
Laterna staroja vasaras zeltā,
Bet kur gan palika mana alga?


Kaut kur tālu, kur nav vienalga -
Tuksnesī vai augstu kalnā
Neizdzēšams atgādinājums manā galvā -
Ik rītu, ik vakaru, naktī negulētā
Katrā domā, gaišā smaidā, skatā meklējošā


Klīstot pa atmiņu ielām,
Minot bērza lapas
Ielu laternām spīdot.
Rodot un nesastopot.


Tā sairst bērza krāšņās lapas,
Izšķīst laterna tepat man blakus.
Cilvēks pēc cilvēka mirst.
Un daba klusi šņukstot,
Raud žēli man līdz.

Jauna diena

Katrs vārds, katra nošu skaņa...nekas no tā nav mana melodija.

Tā ir kāds cilvēks, notikums vai atmiņa mīļa. Bet ne drusciņa no manis pašas.

Es izdzēšu melodiju. Katru dziesmu līdz pēdējai. Un iededzu zaļu sveci.

Kvēldiegs ir trūcis. Es zinu, rīt atkal būs jauna diena.

Es iedegšu baltu sveci! Ar rītdienu viss būs citādi!

Spoguļattēls

Cigaretes dūms vai glāze divdesmit pirmā
Viena vairs netieku galā
Kleita bikšu vietā,
Jaunas krāsas...
Cits spoguļattēls manā priekšā
Bet tik un tā es neesmu mierā
Mānu sevi, meklēju citā vietā...
Joprojām redzu tevi savā miesā


Nav nozīmes kā mainu vai mānu sevi
Ja ikreiz redzu tikai tevi savā sejā
Ievelku elpu, saņemu spēkus
Uzvelku smaidu, nodzēšu dūmu


Viss atkal kārtībā,
Spogulī vairs neskatos
Taču vārdus savās acīs ik mirkli atceros
„В жизни не всё так просто”
...и так ты уйдёшь,
...ne vārda nesaprotot.

Tuvāk. Vēl tuvāk.

Pieturi mani sev klāt
Neļauj man aiziet šā vai tā
Neļauj man izlemt Tavā vietā
Aiziet un neatnākt


Es protu klusēt un nerunāt
Tā, ka Tu nevarēsi man pienākt klāt
Vairs nekad uzrunāt
Neļauj tam notikt tā


Lai es būtu Tev klāt
Pasper soli atpakaļ
Pieglaudies man cieši klāt
Lūdzu, izbeigsim viens otru maldināt!

Veca mīlestība

Veca mīlestība
- ogles -
Kas vēl gruzd
Un atgādina mums.

Ogles,
Kas pēc laika apdziest
 Un dūmiem kūstot
Apklusina mūs.

No rīta

Plāni mainās pa minūtēm, ne dienām
Lēmumi mainās sekundē ikvienā
Notraucu putekļus, nolieku koferus
Mulsi pasmaidu un vēlu Tev labu rītu

Tēls kļūst blāvs un izgaist vējā
Neļauj skumjām ienākt sejā
Gan tiksimies, mēs noteikti tiksimies vēl reiz'
Vilcienā.

Uz tikšanos rīt!
Un aizparīt...
Lai vari mani ieraudzīt
Un atkal mulsi pasmaidīt.