Cena

 

Bērza lapas manā plaukstā salst,
Ielu laternas aiz muguras skumst
Cilvēks pēc cilvēka mirst
Bet Tu tikai stāvi un noraugies
Sak' , cik no tā ir īsts?


Vēl nesen bērzs uz debesīm plauka,
Laterna staroja vasaras zeltā,
Bet kur gan palika mana alga?


Kaut kur tālu, kur nav vienalga -
Tuksnesī vai augstu kalnā
Neizdzēšams atgādinājums manā galvā -
Ik rītu, ik vakaru, naktī negulētā
Katrā domā, gaišā smaidā, skatā meklējošā


Klīstot pa atmiņu ielām,
Minot bērza lapas
Ielu laternām spīdot.
Rodot un nesastopot.


Tā sairst bērza krāšņās lapas,
Izšķīst laterna tepat man blakus.
Cilvēks pēc cilvēka mirst.
Un daba klusi šņukstot,
Raud žēli man līdz.